|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Implemented projects
This section provides information on contracted EKII projects.
The project aims/activities:
Projekta ietvaros plānots veikt Siguldas novada Kultūras centra ēku pārbūvēt par zema enerģijas patēriņa ēku, veicot bēniņu pārseguma siltināšanu, jumta seguma nomaiņu un siltināšanu, logu un durvju nomaiņu, apkures un ventilācijas sistēmas pārbūvi, katlu mājas renovāciju, telpu elektroapgādes sistēmas renovāciju ar apgaismes ķermeņu nomaiņu, cokola siltināšanu ar hidroizolācijas izveidi, autoruzraudzību, būvuzraudzību. Ēka nodota ekspluatācijā 1962.gadā, kopš tā laika būtiski remontdarbi nav veikti. Ēkas ārsienu norobežojošās konstrukcijas neatbilst būvnormatīva LBN 002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika prasībām”. Ēkas ārsienas projekta ietvaros paredzēts siltināt ar 30 cm biezu minerālvates slāni. Veicot šos darbus, iespējams ietaupīt siltumenerģiju 45.62 MWh gadā; CO2 emisiju samazinājums – 9215.24 kg CO2 gadā. Jauno, energoefektīvo norobežojošo konstrukciju izbūve ļaus ietaupīt 19.850 MWh gadā, CO2 emisiju samazinājums – 3036.195 kg CO2 gadā. Bēniņos esošais siltumizolācijas slānis (putupoliuretāns) ir fiziski nolietojies un neatbilst mūsdienu tehniskajām prasībām. Bēniņu telpai ir raksturīga palielināta siltumenerģijas plūsma. Projekta ietvaros tiks veikta bēniņu pārseguma siltināšana ar 40cm biezu minerālvates slāni. Veicot šos darbus, iespējams ietaupīt siltumenerģiju 54.1 MWh gadā; CO2 emisiju samazinājums – 10 928.2 kg CO2 gadā. Projekta ietvaros tiks siltināts ēkas cokols, nepieciešams izveidot arī hidroizolācijas slāni, jo pašlaik ēkai nav hidroizolācijas slāņa un mūrētie pamati ir mitruma piesātināti. Pēc energoauditora aprēķiniem cokola nosiltināšana, kā arī hidroizolācijas slāņa atjaunošana ļaus ietaupīt 13.75 MWh siltumenerģiju gadā, CO2 emisiju samazinājums – 2777.50 kg CO2 gadā. Ēkai ir nomainīti atsevišķi logi pret plastmasas pakešu logiem un uzlabotas ārdurvis, taču pārējie logi ir fiziski nolietojušies, sliktā tehniskā stāvoklī. Stiklu un rāmju blīvējums ir sliktā stāvoklī, rāmji vietām ir deformējušies, un tos nav iespējams pilnībā aizvērt. Veicot logu konstrukciju nomaiņu atbilstoši tehniskajam projektam un energoauditora aprēķiniem, iespējamais siltumenerģijas ietaupījums ir 23.97 MWh gadā, CO2 emisiju samazinājums – 4841.94 kg CO2 gadā. Veicot durvju nomaiņu, iespējamais siltumenerģijas ietaupījums ir 8.1 MWh gadā, CO2 samazinājums – 1636.2 kg CO2 gadā. Ēkā ir izbūvēta centrālā apkures sistēma, tā pašlaik ir sliktā tehniskajā stāvoklī, iekšējā apkures sistēma ir fiziski nolietojusies un ir nepieciešams to pilnībā nomainīt. Ēkas apkures sistēmas sadales sistēma ir avārijas stāvoklī, līdz ar to nav iespējams veikt apkures sistēmas regulēšanu un balansēšanu. Apkures sistēmas pārbūve pēc energoauditora aprēķiniem ļaus ietaupīt 13.69 MWh gadā, CO2 samazinājums – 2765.38 kg CO2 gadā. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas – piespiedu vēdināšanas – stāvoklis ir neapmierinošs – iekārta nedarbojas, daļēji demontēta. Lai nodrošinātu atbilstošu mikroklimatu telpās, projekta ietvaros nepieciešams ierīkot mehānisko ventilāciju ar rekuperatoru. Renovējot ēkā ventilāciju ar rekuperācijas funkciju, iespējams samazināt siltumenerģijas patēriņu apkurei par 27.855 MWh gadā, CO2 emisijas samazinājums – 3036.195 kg CO2 gadā. Ēkas iekšējais apgaismojums ir novecojis un patērē lielu enerģijas daudzumu. Vietām elektroinstalācijainstalācija jau ir avārijas stāvoklī. Nepieciešams renovēt ēkas elektroapgādes sistēmu. Projekta ietvaros tiks veikta arī apgaismes ķermeņu nomaiņa. Ēkas iekšējā apgaismojuma pārbūve pēc energoauditora aprēķiniem ļaus ietaupīt 14.544 MWh gadā, CO2 emisiju samazinājums – 1589.329 kg CO2 gadā.Project implementation location |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||