|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Implemented projects
This section provides information on contracted EKII projects.
The project aims/activities:
Projekta iesniedzējs ir Siguldas novada Dome. Ēka, kurā plānots veikt projekta aktivitātes, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 8333 “Jaunā pils”. Siguldas pils apbūves komplekss ir daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr. 7445 – Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru komplekss, kas ietilpst vienā no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas definētajiem kultūras mantojuma ceļiem – Baltijas ceļā. Projekta aktivitātes atbilst konkursa mērķim – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabojot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa energoefektivitāti. Jaunās pils ēka un zeme ir Siguldas novada Domes īpašums. Projekta mērķis ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Nr. 8333 Siguldas Jaunā pils ēkas energoefektivitātes uzlabošana, veicot pasākumus, kas nepieciešami, lai samazinātu esošos būtiskos siltumenerģijas zudumus ēkas konstrukcijās. Norobežojošo konstrukciju elementi ir ar zemu siltumnoturību. Iekštelpu vēsturisko interjeru restaurācijai ir plānots piesaistīt finansējumu no 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus”. Pils ēka ir vēsturiska ar savam laikam raksturīgu izpratni par siltumizolācijas jautājumiem. Ēkā ir vēsturiski dubulti koka logi, to stāvoklis rada ievērojamus siltuma zudumus.Daļa no logiem kalpo kopš ēkas rekonstrukcijas 1937.gadā, daļakopš 20.gs. 50-tajiem gadiem. Šie logi ir stipri nolietoti, rāmji vietām zaudējuši noturību, tiem trūkst blīvējuma. Logu stāvoklis ir vērtējams kā neapmierinošs. Veicot logu konstrukciju renovāciju, restaurāciju un aizstāšanu atbilstoši ēkas arhitektoniskajām prasībām, iespējamais siltumenerģijas ietaupījums ir 28,68 MWh gadā, CO2 emisiju samazinājums –5793.36 kg CO2 gadā. Veicot durvju renovāciju, restaurāciju un aizstāšanu ar jaunām, iespējamaissiltumenerģijas ietaupījums ir 4,25 MWh gadā, CO2 samazinājums – 858.50 kg CO2 gadā. Bēniņu koka konstrukciju pārsegums sākotnēji ir siltināts ar izdedžu pildījumu “melnajos griestos”. Šis materiāls laika gaitā ir pilnībā zaudējis siltumizolācijas funkcijas, sajaucies ar dažādiem atkritumiem un samircis. Virs tā ir uzklāta stikla vates un mīkstas akmens vates kārta dažādā biezumā, darbu veicot nekvalitatīvi. Nomainot minētos izolācijas slāņus, varētu ievērojami uzlabot ēkas apkures parametrus. Bēniņus šķērso slikti izolētas siltumtrases vertikālie atzari. Slikti izolēto cauruļu izstarotajam siltumam saskaroties ar auksto ārsienu un nekurināto bēniņu telpu, veidojas kondensāts, kas nepārtraukti bojā gan pārsegumus, gan sienas. Jumtam nav iestrādāta pretkondensācijas plēve un mitrums, kas rodas, veidojoties kondensātam, bojā konstrukcijas un arī siltumizolācijas slāni. Tādēļ ir nepieciešams ēkas pārbūves projekta laikā veikt arī jumta seguma pārbūvi un jumta lietus ūdens noteces sistēmas nomaiņu. Projekta ietvaros bēniņu pārsegums tiks siltināts ar akmens vati 500 mm biezumā, bēniņu telpas sienas tiks siltinātas ar akmens vati 300 mm biezumā un jumts virs kāpņu telpas ar akmens vati 500 mm biezumā. Veicot šos darbus, iespējams ietaupīt siltumenerģiju25,201 MWh gadā; CO2 emisiju samazinājums – 5090.60 kg CO2 gadā. Pagraba telpās vietām ir vērojama gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu sūkšanās caur sienām, kas liecina, ka ir nepieciešams veikt pagraba grīdas siltināšanu ar jaunas hidroizolācijas kārtas veidošanu. Tiks siltinātas arī pirmā stāva grīdas. Pēc energoauditora aprēķiniem tādejādi iespējams samazināt siltumenerģijas patēriņu par 24,87 MWh, CO2 emisijas par 5023.74 kg CO2 gadā. Ēkā nav uzstādītas kopējas mehāniskās ventilācijas iekārtas. Īpaši ventilācijas trūkums ir izjūtams sanitārajās telpās, kurās mitruma un gaisa apmaiņas režīms ir neapmierinošs. Lai nodrošinātu atbilstošu mikroklimatu telpās, projekta ietvaros nepieciešams ierīkot mehānisko ventilāciju ar rekuperatoru. Ierīkojot ēkā ventilāciju ar rekuperāciju 75%, iespējams samazināt siltumenerģijas patēriņu apkurei par 37.113MWh gadā, CO2 emisijas samazinājums – 7496.826 kg CO2 gadā. Ēkas apkures sistēma ir novecojusi, cauruļvadi ir fiziski nolietoti, tāpat sildķermeņu pievadi ir nolietoti un aizsērējuši. Sildķermeņi ir čuguna radiatori, kuri, neskatoties uz savu ilgo kalpošanas laiku, pilda savu funkciju. Vietām saglabājušies vēsturiskie sildķermeņi no 20.gs. 30-tajiem gadiem. Nepieciešams veikt to skalošanu un ārējās virsmas attīrīšanu no daudzajām krāsojuma kārtām. Nepieciešams mainīt apkures sistēmas cauruļvadus. Tiks renovēts arī siltummezgls, bet projekta ietvaros tās ir neattiecināmas izmaksas. Apkures sistēmas atjaunošana pēc energoauditora aprēķiniem ļaus ietaupīt 16,3 MWh gadā, CO2 samazinājums – 3292.60 kg CO2 gadā. Ēkas iekšējais apgaismojums ir novecojis un patērē lielu enerģijas daudzumu. Ēkas elektroapgādes sistēma ir izbūvēta dažādos periodos un ir ar atšķirīgu nolietojuma pakāpi. Vietām instalācija jau ir avārijas stāvoklī. Nepieciešams renovēt ēkaselektroapgādes sistēmu. Projekta ietvaros tiks veikta arī apgaismes ķermeņu nomaiņa un restaurācija. Ēkas iekšējā apgaismojuma nomaiņa pēc energoauditora aprēķiniem ļaus ietaupīt 37,426 MWh gadā, CO2 emisiju samazinājums – 4079.43 kg CO2 gadā Project implementation location |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
